“Mēs redzam, ka daudzās valstīs notiek dažādas manipulācijas ar cieto daļiņu filtriem jeb DPF.
Tāpēc Latvija ir viena no valstīm, kas vēlas ieviest jaunu pārbaudes metodi. Ar tās palīdzību būs iespējams pārliecināties, ka automašīnām ar Euro-5 un Euro-6 dzinējiem nav veiktas manipulācijas ar cieto daļiņu filtru,” jauninājuma būtību skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskās daļas vadītājs Jānis Liepiņš.
DPF filtra uzdevums ir samazināt kvēpu emisijas, kas rodas, iekšdedzes dzinējam darbojoties ar dīzeļdegvielu. Ja filtrs nedarbojas, tas ir jānomaina. Tas maksā dārgi. Tāpēc daudzi vietējie amatnieki šos filtrus vienkārši izgriež. Tehniskajā apskatē to nav iespējams konstatēt ne vizuāli, ne uz iekārtas. Taču šogad pārbaudes stacijām ir iegādātas vairākas iekārtas, kas noteiks cietās daļiņas izplūdes gāzēs un saskaitīs tās. Galvenais ir noteikt normu. Piemēram, Vācijā “Euro 5” un “Euro 6” automobiļiem cieto daļiņu līmenis kubikcentimetrā ir 250 000. Latvijā CSDD joprojām veic eksperimentus ar jauno iekārtu, lai saprastu, pie kāda daļiņu līmeņa izplūdes gāzēs dīzeļdzinēju attīrīšanas sistēma tiks uzskatīta par kārtībā esošu vai bojātu. “Šogad vasarā eksperimentējām ar iekārtu, veicām mērījumus, un bija skaidrs, ka kritiski dati parādās, kad cieto daļiņu daudzums tuvojas vienam miljonam [kubikcentimetrā],” stāstīja Jānis Liepiņš. Autoservisa centra vadītājs un uzņēmuma “Mods” īpašnieks Iljass Ahmedovs iegādājās cieto daļiņu testēšanas iekārtu. Tā ir aptuveni tāda pati, kādu izmanto CSDD. Viņa rīcībā ir arī vecā iekārta, ko tagad izmanto, lai pārbaudītu dīzeļdzinēja automašīnu izplūdes gāzes tehniskās apskates stacijās. Vecā iekārta skaitīja izplūdes gāzu dūmainību, tās koeficientu aprēķināja pēc spraugas starp divām iekārtas lēcām. Maksimālais rādītājs bija 1,5 vienības. “Šī metode ļāva ar šādu elektronisku aci redzēt, cik daudz dūmu ir, bet jaunais aparāts saskaita cieto daļiņu skaitu izplūdes gāzēs. Un tas skaita arī to lielumu. Tas nozīmē, ka var pārbaudīt arī to lielumu, lai tās nepārsniegtu noteiktu normu,” Ahmedovs raksturoja atšķirību starp iekārtām. Piemēram, testējot ar veco iekārtu 2014. gada automašīnu “Škoda Octavia” ar 1,6 litru dīzeļdzinēju, kas atbilst “Euro 5”, “Mods” servisā noskaidrots, ka dūmainības koeficients ir 0,23. “Ja mēs būtu CSDD, pārbaude būtībā šeit arī beigtos,” skaidroja autoservisa vadītājs. Tas nozīmē, ka automašīna izturēja pārbaudi ar veco iekārtu. Bet ar jauno iekārtu, ja par pamatu ņemt Vācijas standartu – 250 000 vienību uz kubikcentimetru, rādītājs pārsniedz miljonu, kas nozīmē – pārbaude nav izturēta. Tehnisko apskati neizturētu pat tad, ja Latvijas standarts būtu 1 miljons daļiņu. Taču pēc speciālista teiktā, pat dažas jaunas automašīnas ar 40 000 kilometru nobraukumu un ar DPF filtru nevar iziet tehnisko apskati ar jauno iekārtu.“Kvēpu filtra uzstādīšana nav garantija, ka jūs atkal iziesiet tehnisko apskati.Šim nolūkam degvielas sistēmai ir jādarbojas nevainojami, šim nolūkam nedrīkst būt eļļas atkarības [eļļas pārtēriņš – Rus.LSM.lv piezīme] un citas lietas. Un diemžēl daudziem teikšu, ka Ķīnā vai Polijā piedāvātās lētās kvēpu filtru versijas arī nav piemērotas mūsu pārbaudēm,” brīdināja Ahmedovs.
Tomēr Rus.LSM.lv veiktajam eksperimentam ir tikai ilustratīvs raksturs. Galu galā vēl nav noteikts galvenais – kāds cieto daļiņu emisijas apjoms tiks izmantots kā kritērijs CSDD.Direkcija iesaka automobiļu īpašniekiem izmantot kvalitatīvas oriģinālās rezerves daļas, un tad nebūs problēmu ar tehniskās apskates iziešanu. “Pirmām kārtām, automašīna jāuztur labā tehniskā stāvoklī. Tas ir tieši tāpat, kā tas notiek ar riepām vai balstiekārtas savienojumiem. Cilvēkam ir izvēle: pirkt kvalitatīvus produktus vai lētus un ne tik labus,” klāstīja CSDD pārstāvis Jānis Liepiņš.
Jebkurā gadījumā dīzeļdzinēja automašīnu īpašniekiem ir vēl viens gads un iemesls, lai pārbaudītu un sagatavotu savus DPF filtrus.
2023. gada jūnijā Saeima apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, tādējādi samazinot tehnisko apskašu biežumu automašīnām, kas jaunākas par deviņiem gadiem.
